Audzinām suni-pavadoni!: Eleven, kauls un jaukas brīvdienas

Šis rīts bija ļoti patīkams :) Kaut arī piecelties nācās 4.20 :) Tā bija mana izvēle, jo visu nakti Reičela bija diezgan nemierīga. Tad 4.20 es izdomāju, ka vajag izvest viņu pačurāt agrāl, lai vēlāk man būtu liekas 20 minūtes gulēšanai. Ziniet kā parasti ir: ja 4 no rīta gulēt negribās, tad obligāti gribēsies 6 no rīta :) Līdz ar to es piecēlos un vedu Reičelu ārā. Gāja viņa pati pie pavadas, jo pa brīvdienām viņa ir palikusi smagāka un man paliek arvien grūtāk viņu staipīt uz rokām. Teikšu, ka biju viņai pateicīga, ka viņa neizdarīja savas lietas mājās, jo iziet viņai tiešām vajadzēja. Pirmo reizi es pamanīju, ka mans suns tiešām ciešās noturēties, nevis dara visu pēc pirmās vajadzības. Otru reizi mēs gājām ārā jau ap plkst.6.00, kad es varēju normāli apģērbties, paņemt gardumu un nodrošināt pilnvertīgu pastaigu.

Sāku stāstīt no šī rīta, kaut arī pa brīvdienām bija daudz interesanta, tad par visu pēc kārtas:

Piektdien apmeklēju tirgu un sapirkos subproduktus un gaļu! Tas bija forši!! Beigās man uz galda bija govs rīkle, traheja, diafragma un teļa sirds :) Tāpat es pat 30 centiem nopirku varen lielu un gaļīgu kaulu - to kuru drīkst dot :) Kauls izsauca ļoti spēcīgas emocijas!! Pašu kaulu viņa tā arī negrauza - interesantāk bija atdalīt gaļu un saistaudus no tā. Devām tikai mūsu klātbūtnē apmēram uz 15 minūtēm. Bija arī prognozētais konflikts...es to gaidīju, tāpēc nekas traks nenotika, bet izstāstīšu. Tad kad ņēmu kaulu nost Reičela pamēģināja uzrūkt...Ir dažādas rūkšanas: ir tāda - "nepieskaries! Mans", bet ir "Neatdošu! Mans!". Šis bija no sērijas "neatdošu". Bet es kaut ko tādu gaidīju - mana rīcība bija ļoti strauja un pārliecinoša: Sagrābu aiz čupra (diezgan stipri), skaļi uzrūcu nē, paturēju piepaceltā stāvoklī (izklausās baisi - bet nebija tik traki). Šī pamatīgi brēca, bet drīzāk no bailēm nekā sāpēm. Par kaulu viņa uzreiz aizmirsa, sekoja man pakaļ, mēģināja ieskatīties acīs. Es viņu cītīgi ignorēju, bet kaulu savācu sev. Sēdēju uz grīdas ar kaulu un nepievērsu viņai uzmanību. Nu nebūs nekādas rūkšanas mūsu mājās - tāpēc piegāju ar visu bardzību. Kauls tika atdots vēlāk par dažu komandu izpildi. Kā ir tagad? Ja viņa ēd kaulu un kāds pienāk klāt - viņa māj ar asti un uzreiz palaiž to vaļā. Viņa nebaidās - vienkārši ir gatava pārstāt ēst un kaulu var mierīgi paņemt. Tāpat var kaulu turēt rokās kamēr viņa grauž, kā arī var pasaukt viņu pie sevis un viņa mierīgi atstāj kaulu un skrien klāt, jo saimnieks ir interesantāks. Var teikt, ka mēs parādijām viņai pareizu rīcību un viņa to labi iegaumēja.

Pa brīvdienām mums bija vairākas jaukas pastaigas un treniņi. Pirmkārt, sestdienas vakarā aizbraucām pie mūsu radiniekiem. Viņiem ir viens Bernes ganu suns, divas čivavas un kaķis :) Reičela ļoti labi uzvedās. Meiģināja līst pie suņiem, bet tie nebija ļoti jauki noskaņoti (īpaši čivava), jo uzvēra Reičelu kā konkurentu. Tāpat viņa iepzinās ar kaķi, kurš no viņas nebaidijās. Arī viss bija mierīgi - nekādas dzīšanās pakaļ. Tur pirmo reizi sapratām, ka viņa uztver mūs kā saimniekus, jo neaizgāja pastaigā ar citiem suņiem un mājas saimnieku :) Palika gaidīt pagalmā :) Tā kā - bez mums nekur neiet.

Svētdien aizbraucām uz Lapmežciemu, kur pludmale ir mazāk sakopta un izskatās savādāk nekā Kauguros. Reičela tur dauzijās kā traka :)

Vēl svētdien mums bija aktīva pastaiga pa mežu un treniņš bērnu laukumā. Mācījāmies sēdēt mierīgi kamēr bērni apkārt lēkā. Ļāvām sevi glaudīt un mācijām saudzīgi izturēties prem mazajiem (mājās mums bērnu nav un kaut kur ir jāmācās). Kā arī mācījāmies palikt mierīgi, kad blakus spēlē bumbu. Viss izdevās diezgan labi :) Reičela beigās saprata visu un uzvedās apbrīnojami mierīgi.

Ar komandām veicās arvien labāk. Mācījām nekāpt ārā no mašīnas bez komandas, sēdēt un gulēt, kad es eju projām (varu paiet jau 3 metrus no viņas), iet blakus, apskriet apkārt kokam, skriet šurp dažādās situācijās. Tas laikam pagaidām viss.

Vēl šonedēļ dabūšu interesantu ekipējumu, lai ietu kopā sabiedriskajās vietās :) Vēlāk parādīšu.

Interesants notikums bija svētdienas sveršanās - nu sveram jau 11 kg!! Eleven! Bet viņa tiešām ir paaugusies - kājas izstiepās garākas, pati arī tāda lielāka.

Ja ir kādi jautājumi - droši rakstiet komentāros ;)