Šodien ir precīzi 4 nedēļas kā Reičela ir pie mums!
Sākšu ar nelielu ievadu...
Krievu dzejniekam Aleksandram Blokam ir tāds ļoti pazīstams dzejolis:
Ночь, улица, фонарь, аптека,
Бессмысленный и тусклый свет.
Живи еще хоть четверть века -
Все будет так. Исхода нет.
Умрешь - начнешь опять сначала
И повторится все, как встарь:
Ночь, ледяная рябь канала,
Аптека, улица, фонарь.
Живи еще хоть четверть века -
Все будет так. Исхода нет.
Умрешь - начнешь опять сначала
И повторится все, как встарь:
Ночь, ледяная рябь канала,
Аптека, улица, фонарь.
Manuprāt šis dzejolis ļoti skaidri parāda, ka dzīve nevar vienmēr būt kā vulkāna izvirdums - viss ieiet savā ritmā, viss atkārtojas... Vai tas ir slikti? Nē! Tāda ir dzīve. Ir forši, piemēram, padauzīties ar suni vienu vai divas nedēļas, bet agri vai vēlu atnāk saprašana - nekas nemainās. Ne šodien, ne rīt ... Darbs ar suni paliek katru dienu. Nevar vienu dienu aizmirst, otru dienu padoties slinkumam, trešo dienu neiet, jo ārā līst lietus - tam nebūs jēgas. Ar suni jau nekas nenotiks- dzīvs būs. Bet manas prasības un vīziju pret augsta līmeņa paklausību ar tādu pieeju varēs sūtīt vējā...Nekas nesanāks. Diemžēl mani neapmierina vienkārši suns, kurš bradā savā nodabā, grauž zariņus un uztver saimnieku kā ainavas dekorāciju. Tas būtu vienkārši, bet man nepieņami. Man ir citas prasības, kas prasa no manis lielu ieguldījumu. Pēc pastaigām dažreiz jūtos kā izspiests citrons, tomēr mēs virzamies uz priekšu - un tas dod spēkus tālākām darbībām. Bet lielākais atklājums - mūsu pastaigas ir rutīna - viss atkārtojas. Tas nav uz nedēļu vai divām...tas ir uz gadu. Gada darbs - jebkurā laikā un vietā. Šī apziņa biedē, paliek skumji, bet esmu mierīga - tas ir tas ko es vēlos. Nakts, iela, lukturis, aptieka - un tā katru dienu.
Ievads sanāca garš, bet prātā var sajukt, ja runā tikai par suņa lietām :)
Man ir problēma! Man visu laiku liekas, ka suns ir slikti apmācīts. Tuvojās 27.aprīlis - suņu-pavadoņu dienas pasākums, kad tiksimies ar mūsu treneri Zaigu - un man visu laiku liekas, ka Reičelas attīstība, svars, pakalusība nav augstākajā līmenī. Jā, es daru daudz un komandas, kuras mēs mācamies ir sarežģītas un ļoti augstā līmenī, tomēr mani nomoka doma - varētu izdarīt vēl vairāk. Es apzinos, ka tā ir tikai mana problēma, jo manas apmācāmās progress ir lielisks, bet kā man nomierināties...
Pamēģināšu nomierināties šeit, pastāstot ko tad īsti mēs daram :)
Pirmkārt, ļoti daudz trenējam emocionālo koncentrāciju un izturību. Reičela perfekti izpilda komandu "sēdi" un paliek sēžot pat tad, kad es aizeju pietiekami tālu. Kad esmu no Reičelas tālu es speciālu lēkāju, vicinu rokas, eju līkločiem - Reičela sēž kā pielīmēta. Tāpat ir ar komandu "guli", bet nedaudz sliktāk - dažreiz apsēžās vai pielec kājās. Tāpat nosēdinu viņu blakus un skrienu prom - viņai jāpaliek uz vietas sēžot vai guļot - izpilda labi. Skrienu atpakaļ - sēž. Te ir doma iekļaut citus cilvēkus (jau noskatīju dažus pusaudžus un suņus). Gribu, lai viņa paliek sēžot, kad ar viņu runā vai viņu sauc citi cilvēki tas jau ir nākamais līmenis. Vēl domāju skriet viņai garām skaļi spiedzot (šausmas, kas darās manā galvā :)). Ar komandu "stāvi" sliktāk - viņai grūti nostāvēt uz vietas - bet tam vienkārši jāvelta vairāk laika.
Otrkārt, trenējam skriešanu pakaļ mantiņām. Man ir trīs mantiņas priekš treniņiem. Vakar es nopietni apdomāju iespēju ņemt līdz uz pastaigu savu mugursomu - vairs nevaru visu nest rokās. Mantiņas metu gan bez īpašām komandām - viņai vienkārši jāatnes atpakaļ, gan arī viņai sēžot vai guļot blakus - tad skriet pēc mantiņas var tikai pēc komandas. Reičela izpilda to ļoti labi. Iepriekšējā rakstā man bija ielikts video. Tad vēl viena variācija šai komandai ir nosēdinat viņu blakus sev, dot komandu "sēdi', aiziet 10 metrus no viņas, nolikt mantiņu, atgriezties un tikai tad dot komandu "paņem". ''So arī izpilda labi, vienīgais dažreiz nevar uzreiz atrast mantiņu :). Pēdējā laikā sākām trenēt vēl vienu šīs komandas variāciju - mest mantiņu, bet kad viņa ir puscēļā - atsaukt atpakaļ ar komandu "šurp". Šo izpilda uz 80% - trenējam ar garo pavadu. Šo komandas variāciju vispār uzskatu par svarīgāko, jo saimnieks var nepamanīt braucošo auto vai citu suni, kā arī bumbiņa var aizlidot nepareizā virzienā - vienmēr svarīgi suni apstādināt un atgriezt atapakaļ. Tagad rakstu, bet man tik daudz jaunas domas galvā - ko vēl var iemācīt...
Treškārt, mums ir komandu bloks - sēdi, guli, stāvi - dažādās variācijās. Pagaidām panākumi ir dažādi - izpildes kvalitāte apmēram 70%.
Ceturtkārt, komanda "blakus". Pagaidām vairāk problēmas ir man nekā Reičelai. Nu nepatīk man strādāt ar šo komandu. Lai viņu varētu aktīvi pielietot sadzīvē - vajag daudz piepūles, jo jebkurš treucēklis un ar komandu cauri....Eh...apsolu, ka strādāšu vairāk. Bet Reičela ir iemācīta nevilkt pavadu - vismaz tas ir labi :)
Piektkārt - komandas "vietā" un "apkārt". Ar "apkārt" labi skrien apkārt kokiem. Šorīt skrēja apkārt meleņu krūmam, neredzot, ka tālāk ir koks un kuru es rādu un bija ļoti izbrīnīta, ka es nedodu gardumu :) :). Ar komandu "vietā" atkal vajadzīga mugursoma, lai paņemtu kādu paklājiņu līdz, jo pagaidām komanda nav tik labi atstrādāta, lai mums derētu jebkurš priekšmets.
Bez tā visa mums ir vairākas sadzīves komandas, kā arī īpašas komandas ko māca vīrs - viņiem ļoti labi sanāk kopā darboties :)
Rakstot šo atskaiti man radās doma izsludināt "prāta vētru" - komentāros var rakstīt idejas - kādas vēl komandas var iemācīt Reičelai??? Labprāt izvēlēšos labākās un interesantākās komandas, iemācīšu tās un pēc tam ielikšu video - kā mums iet ar izpildi! Komandas var būt arī jautras un smieklīgas, tomēr, iesniedzot piedāvājumus, atceramies, ka Reičela ir topošais suns - pavadonis, līdz ar to komandām jābūt tādām, kas nomierina, liek koncentrēties vai izpildīt noteiktās darbības.
Pastāstīšu nedaudz par mūsu pēdējām aktivitātēm kucēna-pavadoņa vestē. Mums bija interesants pārgājiens pa vietējām Kauguru (Jūrmalas rajons) sabiedriskām vietām. Apmeklējām Kauguru tirgu (zivju un gaļas nodaļas), aptieku, kā arī vairākas reizes jau bijām vietējā Maximā. Ar prieku varu paziņot, ka mūs nedzina ārā! Nezinu, varbūt iedarbojās tas, ka ārzemju kanāli regulāri parraida sižetus par speciāliem suņiem - palīgiem (var atrast arī youtube), cilvēki nezin, ka mūs var izdzīt, vai arī Reičela ir tik mīļa savā topošā pavadoņa vestē, bet mēs nekur nebijām saskārušies ar negatīvo attieksmi. Tieši pretēji - cilvēki smaida, priecājās, uzdod jautājumus! Tas ir ļoti jauki! Paldies!!
Ļoti interesanti, ka Reičelas uzvedība vestē arī ievērojami mainās - viņa labāk koncentrējās un ir vēl paklausīgāka. Nav problēmas viņu nolikt gulēt kaut kur stūrī, nosēdināt vēlamā vietā - visu izdara kā vajag. Sēž, skatās un gaida :) Pat baloži tirgū viņu neinteresēja. Uzskatu, ka tie ir ievērojami panākumi!
Palīdz izvēlēties kartupeļus :) |
Pacietība :) |
Aptiekā. Guļ un gaida saimnieku! |
Ļoti atvainojos, ka bildes nav īpaši daudz! Tiklīdz es pielāgošos mūsu pārgājieniem - centīšos fotografēt vairāk. Pagaidām šie pārgājieni tņem ļoti daudz arī manas enerģjas un es vienkārši fiziski nevaru iepirkties, sekot līdz Reičelas komandu izpildei un fotogrāfēt! Es pieļauju, ka drīz Reičela arvien labāk klausīs un šie pasākumi būs vieglāki mums abām.
Nedaudz par plānotām aktivitātēm:
2016.gada 27.martā mēs piedalīsimies servisa suņu biedrības "Teodors" rīkotajā pasākumā par godu starptautiskai suņu-pavadoņu dienai. Informācija par vietu un laiku šeit . Tur Reičela satiksies ar savu māsiņu Umbru (nezinu vai vārds tagad nav mainīts), ceram piedalīties suņu pavadoņu treniņā (ja mums atļaus), kā arī piedalīsimies oficiālajā pasākuma daļā.
Savukārt 2016.gada 4.maijā mēs ar Reičelu piedalamies Kauguros rīkotā pasākumā - Veselības taka kopā ar suņiem. Šī pasākuma mērķis ir popularizēt aktīvo dzīvesveidu, kā arī suņu un saimnieku kopīgo sportošanu!! Mums Kauguros ir izveidota Veselības taka ar speciāliem stendiem, kuros ir salikti dažādi vingrinājumi (kopā laikam kādi 1,5 km un vienu pusi) un pasākuma gaitā mēs iziesim visu šo taku, pildīsim vingrinājumus, kā arī dosim uzdevumus suņiem! Domāju, ka būs interesanti - pats galvenais, ka piedalīsies suņi, kuri labi apmācīti un draudzīgi - tātad būs Reičelai rotaļu biedri.
Tas laikam arī viss. Gaidu no jums komentāros idejas par interesantām komandām, ko var iemācīt Reičelai.
Uz tikšanos!
Alisa
Tu varētu viņai iemācīt pacelt mazus priekšmetus un tos iedot, tas, manuprāt būtu diezgan noderīgi :)Kā arī iemācīt aptazīt dažāda lietas un arī tās atnest :)
AtbildētDzēstLiels paldies Kitija!
AtbildētDzēstTas tiešām varētu būt diezgan noderīgi! Redzēju kā vienā TV šovā (ja nemaldos "Zelta ķepa") suns -pavadonis Teodors cēla no zemes naudu un atdeva Aleksejam, kā arī atnesa viņam drēbes.
OK, piedāvājums pieņemts! Mācīsimies un tad likšu video!