Divas nedēļas kopā ...plusi un mīnusi

Sveiki!

Vakar noritēja 2 nedēļas kopš Reičela ir mūsu mājas un mēs pildam audžuģimenes pienākumus.

Man ir divas ziņas - labā un sliktā! Ar kuru sākt? Kā jau pienākās sākšu ar slikto :) Šīs divas nedēļas bija reāli grūtas!!! Varbūt, ja mēs mazāk pievērstu uzmanības suņa audzināšanai, barošanai un kontakta dibināšanai - būtu vieglāk. Bet bija tiešām grūti. Celties pirms plkst.6.00, visu pastaigas laiku atrasties emocionālā pacēlumā un nodarboties ar suni, slaucīt peļķes, neskaitāmas reizes vest ārā "pačurāt", domāt ko tad Reičela ēdīs, atbildēt sev uz jautājumiem: "Vai man to vajag? - varēju taču mierīgi gulēt vai skatīties seriālus pēc darba!"...Tas viss padarīja šo laiku par grūtu un pārbaudījumiem pilnu.

Tomēr ir arī labā ziņa!

Paliek vieglāk :) Varbūt tāpēc, ka šīs divas nedēlas pievērsām ļoti daudz laika suņa audzināšanai, barošanai un kontakta dibināšanai :):):) Paliek reāli vieglāk :) Pirmkārt, vakar bija pirmā diena bez pēļķēm mājās! Reičela sāk ciesties un gaidīt, kad viņu izvedīs ārā. Man vairs nevajag skriet no rīta ārā divreiz - pačurāt un tikai tad iet pastaigā. Tagad es man ir laiks apģērbties, uzvilkt botas, jaku, paņemt spēļmantiņu, gardumu, uzvilkt pavadu ...un tikai tad iziet ārā...Reičela iet pati un nečurā kāpņu telpā! Pēc iziešanas ārā viņa uzreiz iet zālītē un tad gan čurā 30-40 sekundes :) Par to dabū gardumu! Arī pa dienu viņa sagaida pastaigas laiku. Otrkārt, mūsu nemitīgā darbošanās ar suni nes savus augļus- viņa ideāli atsaucās uz komandām, ir kontrolējama ārā, var sēdēt un gulēt citu suņu klātbūtnē... Ir tik ļoti patīkami, kad viņa izpilda komandas un redzēt, ka pastaigas laikā viņai nav nekā svarīgāka par saimnieku! Trešakārt, viņa ir bezgalīgi mīļa! Ar viņu ir forši dauzīties, viņa seko līdz mājās visām darbībām, vienmēr ir gatava komunicēt. Īsta skaistule. Tā kā labā ziņa ir tāda - pēc divām smagām nedēļām, jā jūs ieguldat daudz spēkus suņa audzināšanā, paliek daudz vieglāk un patīkamāk :)

Šajā blogā es rakstu vairāk par savām emocijām. Protams, jo ilgāk viņa pie mums dzīvo, jo vairāk pieķeramies! Bet...man paliek arvien skaidrāki mūsu mērķi - sagatavot viņu suņa - pavadoņa dzīvei. Lai cik skumji nebūtu šķirties, godīgi, man būs vēl skumjāk, ja viņa kādu iemeslu dēļ nevarēs kļūt par pavadoni. Šī meitene var būt pavadonis! Tā dzīve ir tiešām priekš viņas! Viņa tiešām ir ļoti gudra un talantīga. Tas būtu tāpat, ka vecāki negribētu savu super talantīgo bērnu laist mācīties spēlēt klavieres uz Austriju budžeta programmā, tikai tāpēc, ka būtu žēl šķirties - lai labāk strādā par sētnieku savā rajonā tikai ir blakus. Es saprotu, ka parastā suņa dzīve priekš Reičelas būtu pa seklu - viņai jākļūst par īpašu suni, jo jau tagad viņa atšķirās no saviem sugas brāļiem.

Reičelai ir 3 mēneši un divas nedēļas. Ko tad mēs protam? Ar vien labāk pildam komandas "sēdi" un "guli", sākām mācīties komandu "stāvi". Tās pašas komandas pildam citu cilvēku un suņu klātbūtnē. Mācamies koncentrēties un turpināt pildīt komandu, kamēr es paeju no viņas tālāk - sagaida gardmu attiecīgi guļot un sēžot. Ar stāvēšanu grūtāk, bet turpinam strādāt. Seko gardumam, kad ir traucējošie apstākļi - jebkādi...pat varu pacelt aizmugurējās kājas - vienalga neatraujās no rokas ar gardumu. Pilda komandu "šurp" visos apstākļos. Skrien apkārt kokam jau no lielāka attāluma. Skrien pakaļ savai mantiņai, atnes to un iedod rokās.

Nākamās nedēļas plāns: Turpināt ar esošām komandām. Sākt aktīvāk trenēt komandu "blakus". Turpināt mācīt necelt ēdamo no zemes. Apmeklēt bērnu laukumu un izmantot bērnus kā traucējošo apstākli. Sākt mācīt komandu "ej vietā".

Nedaudz par ikdienas aktivitātēm: Vakar pastaigas laikā mums piesējās dūšīgs mopsis :) Mopsim ļoti garšoja siers, kurš man bija garduma vietā priekš Reičelas. Nu tad viņš arī gribēja sākt pildīt komandas, lai dabūtu siera gabaliņu. Vienīgo komandu, kuru viņš zināja, tas ir "sēdi". Viņš skrēja man klāt, sēdās un gaidīja sieru :) Kad es viņam neko nedevu - viņš neapmierināts leca man virsū :) Bija ļoti smieklīgs, bet tā arī neko nedabūja- nebaroju svešus suņus :)

Reičela sver 11,5 kg. Tas nozīmē pa nedēļu pieņēmās svarā par 1,1 kg. Uzskatu, ka tas ir labs rādītājs. Ņemot vērā, ka viņa arī paaugās - izsktās ļoti slaida. Bildes pagaidām nav -apsolu pa brīvdienām sataisīt.
Tomēr, lai nepaliktu pavisam bez bildēm parādīšu jums uzšuves, kuras pasūtijām priekš Reičelas. Taisīsim speciālo vesti, kuru vilksim uz veikaliem un sab.transportu.