pirmdiena, 2016. gada 28. marts

Viens pats mājās, ķirbis un jūras smiltis

Reičela šodien pirmo reizi palika viena mājās. Nebija tādas īstas nepieciešamības, drīzāk tā bija kontrolēta atstāšana. Mums bija vajadzīgs laiks sev, jo ar viņu kopā īstas sarunas nesanāk- visa uzmanība tiek veltīta viņai. Tāpēc mazā palika viena. Domāju, ka viņa visu laiku nogulēja, jo izskatijās samiegojusies, kad atnācām. Emocijas pēc pārnākšanas neizrādijām- pat nepievērsām uzmanību. Tēlojām, ka nekas nebija noticis. Uzreiz gājām staigāt ārā.
Sapratām, ka Reičai visvairāk patīk skriet pa pludmales smiltīm. Viņa paliek 3 reizes aktīvāka un dauzās kā traka. Tas ir forši. Trennējām saukšanu klāt divetā- kad viens no otra stāv apmēram 30 metru attālumā un sauc suni pie sevis- klausa ideāli, skrien kā zibens, dabū gardumu :) Dažreiz sāka skriet bez komandas un tam no kā skrien izdevās ar komandu atsaukt atpakaļ un pusceļā likt mainīt virzienu. Tas bija jautri.
Vēl šodien nogaršoja ķirbi! Pirmo reizi un dabuja pagrauzt kabača daļiņu. Garšo viss. Pat brīnos. Nezinu, kas viņai varētu negaršot :) Pagaidām labprāt ēd burkānu, rāceni, ķirbi, kabaci. Pie tam ar tādu pašu apetīti kā gaļu.
Rīt man sāksies darbs un dienas būs bikucīt grūtākas.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru