sestdiena, 2016. gada 26. marts

Iepazīstaties! Topošais suns pavadonis - Reičela!

Ceturtdien vakarā aizbraucām uz Juglu pakaļ mūsu mazajam pavadonim. Zaiga atveda divas labradora māsiņas, 3 mēnešus vecas meitenes, kuras sauca Uma un Umbra. Mums tika Uma. Bet tā viņu nesauca ilgi, jo līdz Rīgas centram viņa tika pārsaukta par Reičelu (mājās vienkārši - Reiča).
Mašīnā uzvedās ļoti labi - gandrīz visu ceļu gulēja. Mūs tas izbrīnija, jo gaidijām citu reakciju. Mājās izskraidīja visu dzīvokli un izvēlējās sev vietu- blakus savam ūdens traukam. Mums nebija iebildumu - tagad tur ir viņas sedziņa un rotaļlietas.
Teikšu godīgi - mans organisms nepierada tik daudz staigāt. Vakar gāju ārā laikam kādas 6 reizes. Šodien jau 3 reizes Reičela staigāja, kaut ir plkst.14.00 - pie tam divas pastaigas bija ilgas - vismaz stundu. Pirmo reizi gājām ārā 6.00. Gājām uz mežu un jūru. Mums tik daudz vietas, kur izskraidīties. Pieradinām arī pie siksniņas - ļoti mierīgi iet. Šodien jau mazāk pinās starp kājām. Ja pie deguna ir gardums, tad neievēro suņus un cilvēkus. Bez siksniņas visu laiku iet līdz, atsaucās uz katru saucienu, prom neskrien. Gatavojamies 4 mēnešu patstāvības krīzei un cenšamies kļūt par neaizvietojamiem. Pielietojam taktiku - neprognozējamais saimnieks. Visu laiku negaidīti mainam virzienu pastaigas laikā, skrienam, apstājamies. Tas iemāca sunim sekot līdz saimniekam , jo nekad nevar zināt kas šim ienāks prātā. Pēc katras atskriešanas dabū gardumu.
Vakar bijām ciemos pie mammas. Reič ļoti patika, bet neguvām atbalstu, ka mums būs viņa jāatdod. Cilvēkiem to grūti saprast, bet mēs esam priecīgi.
Barojam pēc BARF sistēmas (var palasīt mājaslapā teodors.org sadaļā padomi). Ēd labi. Vakar nedaudz vēma, līdz ar to izdomājām dot mazākās porcijās. Tā ka viņa sver 10 kg, tad diena jādabū apmēram 600 gr barības. Dodam mazās porcijās ap 120 gr. Šodien vēl nav vēmusi - tātad iespējams 180 gr bija pa daudz - lai mazais kuņģis pierod.
Forši, ka suns nezin ko nozīmē diedelēt ēdienu. Kad mēs ēdam, tad viņa vienkārši iet gulēt. Mēs viņu tajā brīdī ignorējam. Priekš Reičelas saimnieks, kurš ēd- ir garlaicīgs saimnieks. Ļoti ceram, ka tad tā arī paliks.
Ar tualeti viss labi - mājās ir speciālais paladziņš, bet tā iet ārā un nokārtojās tur.
Pašlaik mazā guļ un man arī ir miers :) Pēc garās pastaigas var atpūsties :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru