Pārdomas...

Suns-pavadonis...

Daudzi pateiks vai padomās - nu kam Jums vajadzīgs suns, it īpaši tāds, kuru vēlāk vajadzēs atdot. Vai nav labāk dzemdēt bērnu vai nodarboties ar svarīgākām lietām? Laikam jau ir. Nevar noliegt, ka piedalīšanās projektā "audžuģiemene sunim- pavadonim" ir sava veida eksperiments, kas atņems daudz laika. Bet tad, kad tu dzīvo tādu mierīgu dzīvi, gribās izdarīt kādu labu lietu, kādam palīdzēt, būt noderīgam sabiedrībai. Suns-pavadonis ir tas kā mēs varam palīdzēt, mūsu ieguldījums sabiedrībā.

Protams, ka lēmums būt par audžuģimeni sunim-pavadonim ir saistīts ar daudz morāliem aspektiem. Līdz šim vienmēr, kad es stāstīju par mūsu lēmumu no cilvēkiem dzirdēju tikai vienu reakciju: "Forši! Bet kā jūs viņu pēc tam atdosiet?".

Tieši par suņa atdošanu es gribētu parunāt vairāk.

Tagad ir ļoti grūti spriest par atdošanu, jo mēs vēl neesam pazīstami ar savu audžusuni. Bet jau tagad cenšamies sevi noskaņot, ka suns mums būs tikai uz laiku.

Šis suns būs ļoti īpašs, jo viņam ir sagatavota svarīga loma - būt par cilvēka acīm. Tas nozīmē, ka šī suņa dzīve būs ļoti, ļoti interesanta. Tas iepriecina, jo grūti būtu audzināt suni, kam nākotnē sagatavots slikts liktenis. Savukārt te suns vienmēr būs blakus savam saimniekam, kas priekš suņa ir labākais variants. Es domāju, ka katrs suns gribētu iet ar saimnieku uz darbu, uz veikalu, braukt kopā transportā...tikai tas viņam nav atļauts. Šim sunim būs! Jau tāpēc gribās suni izaudzināt pēc iespējas labāk.

Proatms, ka cilvēkam ir raksturīgi domāt sākumā par sevi - kā es jutīšos, cik ļoti man sāpēs, ik man būs grūti. Mēs cenšamies sevi noskaņot, ka dzīve nesastāv tikai no "ES". Dažreiz lielāku gandarījumu cilvēkam sniedz tieši palīdzība citam. Mēs bijām Neredzīgo biedrībā un runājām ar Alekseju, kurš mums izstāstīja, ka ar suni viņa dzīve ļoti izmaīnijās! Suns viņam dod iespēju nokļūt visur, kur viņš grib! Ja ir jauns maršruts, tad Aleksejs izmanto GPS sistēmu mobīlajā tālrunī, tomēr bez suņa neiztikt. Kapēc? Jūs kādreiz mēģinājāt noiet taisni ar aizsietām acīm? Taisni noiet ir ļoti grūti!  Suns palīdz neredzīgajam cilvēkam saglabāt virzienu, atrast pareizo pagriezienu un pasargā no iespējamās nelaimes - bedres, atvērtās lūkas, ceļa remonta - no visa, ko mēs redzam ar acīm un kas parasti nav iekļauts GPS. Mums gribās palīdzēt un kādam dāvāt prieku pārvietoties pašam!

Tāpat suņa atdošanu nevar salīdzināt, piemēram, ar suņa nāvi kā tas parasti tiek darīts. Ikviens, kas mīl suņus ir saskāries ar to, ka suns ar laiku aiziet uz citiem medību laukiem. Un katrs zin šīs sāpes. Tomēr, šajā gadījumā izjūtas nemaz nav līdzīgas. Suns pēc kopā būšanas gada nenomirst. Viņš vienkārši sāk dzīvot citu dzīvi. Šo drīzāk var aprakstīt ar bērna aiziešanu no dzimtās mājas - viņš vairs nedzīvo kopā ar jums, bet viņš dzīvo un pilda svarīgu lomu. Ar viņu var lepoties!  

Tieši šādas domas pagaidām ir mūsu galvā! Un es ļoti ceru, ka tas nemainīsies!


Starpcitu arī portālā delfi.lv bija raksts par mūsu Latvijas suņiem pavadoņiem un iespēju kļūt par audžuģimeni: Kliks