ceturtdiena, 2016. gada 5. maijs

Ādaži, Reičelai jauna topošā pavadoņa veste un...ceļojumu alfabēts

Labdien!
Šī nedēļa sākās ļoti labi - vīrs piedāvāja pastaigāties ar Reičelu un man bija iespēja nesteidzīgi sataisīties uz darbiņu, iedzert kafiju un atcerēties laiku, kad mūsu audzināšanā nebija nodota melna draiskule :) Paldies Tev vīriņ! Es domāju, ka jebkurš suņa saimnieks mani ļoti labi sapratīs - ir tik labi dažreiz atgriezties bezrūpīgā jaunībā :) :) Tomēr varu teikt droši - cik dažreiz nebūtu smagi, es neatteiktos no šīm rūpēm - man patīk! Pie tam, ka mūsu dzīve ir līdz galam stabilizējusies - Reičela vairs neprasa, lai ar viņu skrien ārā uzreiz pēc pamošanās. Viņa mierīgi pagaida minūtes 10-15, līdz ar to var mierīgi apģērbties un iet ārā bez steigas.
Brīvdienas bija ļoti interesantas un kā vienmēr - aktīvas!! Pēc suņu-pavadoņu pasākuma es pamanīju, ka Reičela diezgan uzbudināti reaģē uz bērniem. Kad Signes dēļiņš Emīls skraidīja Reičelai garām, viņa visu laiku nervozēja un centās lekt virsū. Šī uzvedība bija normāla, tomēr es piefiksēju, ka mums ir nepieciešama bērnu klātbūtne. Paši šo klātbūtni mēs nodrošināt nevaram, līdz ar to bija jāizdomā kāds viltīgāks plāns. Pār laimi blakus mājām ir divi bērnu laukumi, kur bērnu netrūkst. Sākumā izlaidām aplīti pa mežu, tad uzvilkām topošā pavadoņa vesti un devāmies uz tikšanos ar cilvēkbērniem. Godīgi, pat es nezināju, ko gaidīt...te savu lomu spēlē pieredzes trūkums. Tiklīdz nokļuvām bērnu laukumā, pie mums pieskrēja kādi 5-7 puiši (visi gadus 6-8 veci) un sāka mani izprašņāt par Reičelu. Tie bija 20 jautājumi sekundē - Kas tas par suni? Kāda šķirne? Kāpēc viņai veste? Vai tas ir policijas suns? Ko nozīmē suns- pavadonis? Kā viņi palīdz? Kā viņš zin, kur iet? Kāpēc viņa melna? Vai drīkst pataustīt degunu? Vai viņai patīk, kad kasa aiz austiņas? Vai viņa prot lēkāt? Un kāpēc nelēkā?....Tas ir tikai 1% no jautājumiem. Centos visiem atbildēt un izskaidrot mūsu mērķus un Reičelas īpašo dzīves uzdevumu. Sākumā nevienam neļāvu Reičelu glaudīt un devu dažādas komandas, tomēr tā kā treniņa mērķis bija nodrošināt arī mierīgo attieksmi pret pieskārieniem - atļāvu viņu kontrolēti glaudīt. Bērni bija ļoti uzmanīgi, tomēr visvairāk mani pārsteidza tieši Reičela. Uz bērniem reakcijas vispār nebija!!! Tad, kad viņu galudīja vismaz 3 roku pāri viņa turpināja saglabāt acu kontaktu ar mani un pildīt visas komandas - priekš kucēna tas bija apbrīnojami. Tad palūdzu vienu puiku Ņikitu paskraidīt mums apkārt. Būtībā arī uz skraidīšanu viņa reaģēja mierīgi - nedaudz centās pielekt kājas, bet kopumā izcili tika galā ar uzdevumu. Diemžēl nācās ļoti kontrolēt Reičelas uzvedību, līdz ar to bildes no šī pasākuma man nav.
Pēc šī grūtā treniņa aizgājām uz mežu, lai būtu zināma atslodze. Tur, necerot uz pozitīvo rezultātu, pamēģināju iedot komandu "sēdi" no paliela attāluma - biju gandrīz 5 metrus tālāk. Un Reičela to izpildīja :)

Svētdiena sākās mierīgi un bilja plānots to pavadīt mājās un nekur nebraukt, bet izrādījās, ka vīram ir paredzēts darbs Ādažos. Un mēs devāmies viņam līdz!
Teikšu godīgi - Reičelai nepatīk braukt mašīnā. Nevaru teikt, ka viņa nervozētu, tomēr īpāšu prieku es neredzu. Visvairāk viņai patiktu, ja es viņu paņemtu klēpī un turētu sev cieši klāt. Ik pa laikam viņa mēģina uzlekt virsū, bet, protams, tas viņai nav atļauts. Gatavojaties! Tulīt jūs ieraudzīsiet žēlīgāku suņa purniņu - Reičela, kad viņai nav atļauts ielekt klēpī:
Īstenībā - to vajadzēja redzēt. Viņa sēdēja ar nolaistām austiņām un acīm un žēlīgi skatijās man virsū ar tādu aizvainojumu!! Tomēr es nepadevos un viņa jau pēc minūtēm 5 mierīgi gulēja.

Ādažos mums bija paredzēts ilgi gaidīt vīru, līdz ar to mēs izklaidējāmies pastaigājoties pa mežu. Vienu brīdi bijām pie ezera un Reičelai tika atļauts padauzītie pa ūdeni, jo laiks bija ļoti silts! Tādu prieku sunim es nekad neredzēju. Rezultatā - viscaur slapš labradors:
 
 Kad vīram bija neliels pārtraukums, mēs visi kopā aizbraucām uz pilsētas centru. Tur bija neliels treniņš nomaļā vietā un tad uzvilkām vesti gājām uz apraudzīt centrālo parku. Izrādās Ādažu centrā ir uztaisīts "Dzīvo sapņu dārzs" - nožogota teritorija, kur saliktas dažādas koka mājiņas un pa teritoriju dzīvojās mazi kazlēni, sivēni, vistiņas, truši...Reičela ļoti mierīgi reaģēja uz dzīvnieciņiem. Starpcitu aizmirsu pateikt - mums ir jauna veste!!! No vecās Reičela jau gandrīz izauga un arī vestes uzvilkšana nebija īpaši ērta. Līdz ar to pasūtijām nopietnāku vesti, kas jau vairāk līdzinās servisa suņa ekipējumam. Sānos vestei ir lipeklīši, līdz ar to mūsu uzšuves noderēja!


Ja ieskatās, tad fonā var redzēt trusi :)

Jā, šī veste nav tik spilgta kā iepriekšējā, bet man liekas, ka tā izskatās nopietnāk. Kā Jums liekas? Gaidu viedokļus! Reičelas veco vesti kopā ar uzšuvēm mēs atdosim Dainai - topošai suņa pavadoņa audžumammai, lai jaunā paaudze varētu trenēties!

Pēc brauciena uz Ādažiem man radās vēl viena doma...Tā kā esam diezgan aktīva ģimene un Reičelai pirmajā dzīves gadā ir jāredz pēc iespējas vairāk - izveidosim ceļojumu alfabētu. Gribētos apmeklēt visas pilsētas, kuru nosaukums sākās uz alfabēta burtiem. Pagaidām mūsu saraksts izskatās šādi (dažas vietas jau aizpildītas):

Reičelas Ceļojumu alfabēts:
A-
Ā- Ādaži
B- topošais brauciens uz Brocēniem
C (Č) - topošais seminārs Cēsīs
D- topošais seminārs Daugavpilī
E (Ē)-
F-
G (Ģ)-
H-
I (Ī)-
J- Jūrmala
K (Ķ)-
L (Ļ)- topošais seminārs Liepājā
M-
N (Ņ)-
O-
P-
R- Rīga
S (Š) - ceru iebraukt Saldū
T -
U-
V-
Z (Ž)-

Ar zaļo krāsu atzīmētas vietas, kur esam bijuši (pagaidām nav daudz) :) Ar orandžo krāsu atzīmētas vietas, kur mēs taisamies braukt tuvākajā laikā! Sarakanais: pagaidām ir nezināmās un neieplānotās vietas. Ja izdosies savākt arī pilsētu nosaukumus, kas sākas ar šņācošiem, mīkstajiem un garajiem burtiem, tad būšu ļoti priecīga, bet pagaidām neceru uz tādu laimi - labi, ja izdosies apmeklēt visas paredzētās vietas! Runājot par termiņiem, tad alfabētam ir arī simboliska nozīme - iemācoties alfabētu Reičela pabeigs skolu un dosies savās suņa-pavadoņa gaitās, līdz ar to mums ir nepilns gads, lai iemācītos visus burtus! Laba izglītība sunim - vai ne?

Nākamajā blogā es aprakstīšu mūsu vakardienas (4.maija) aktivitātes - bijām Marley's Fit rīkotajā sporta pasākumā - "Veselības taka Jūrmalā kopā ar suņiem". Tiklīdz saņemšu bildes - uzrakstīšu kā mums gāja.

Jauku visiem dienu!


 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru