sestdiena, 2016. gada 30. aprīlis

Suņu-pavadoņu dienas pasākums - jauni iespaidi un iepazīšanās

Sveiki!!
Vispirms gribu pateikt lielu paldies visiem, kas lasa šo blogu!! Man tiešām tas ir ļoti svarīgi - gribās vairāk censties, rakstīt, izdomāt jaunas aktivitātes. Tāpat gribu pateikt lielu paldies par jūsu atzinību, ko es saņēmu par Reičelas apmācību. Mēs saņēmām tik daudz komplimentus un smaidus no jums! Tas silda manu sirdi un liek saprast, ka esmu uz pareizā ceļa!! Man bija priekš aprunāties ar Pīķa un Rīgas audžumammām Elīnu un Signi, klātienē iepazīties ar Guntu un Velgu, atkal satikt Zaigu un smelties jaunas zināšanas no mūsu treniņa kopā ar Alekseju un Teodoru, kā arī dalīties pieredzē ar topošo audžumammu Dainu! Paldies jums visiem!! Mēs esam forša komanda!!

Bet pastāstīšu no paša sākuma:
Jau no rīta es sajutu zināmu uztraukumu - kā pirms eksāmena!! Kas būs, ja Reičela pēkšņi neklausīs? Kas būs, ja neizdosies parādīt cik daudz esam mācījušies un kādu progresu sasniedzām. Man visu laiku likās, ka Reičela var izskatīties pārāk maziņa vai tieva...vai tieši pretēji...nepareizi barota un resna :):) Īsāk sakot, atnākot uz Vērmaņdārzu es trīcēju un drebēju. Zaiga ieteica palaist izskrieties Reičelu un viņas māsiņu Anneken. Palaidām...bet jau pēc dažām minūtēm sapratu, ka tā nebija laba doma, jo Reičelai likās, ka kucēns ir daudz interesantāks par lielu suni, līdz ar to spēlēties arī var aktīvāk un drošāk. Varbūt tas nebūtu slikti kādā citā vietā un pasākumā, bet uz to brīdi jau sāka pulcēties saimnieki ar suņiem - pavadoņiem un man gribējās nomierināt Reičelu, jo bija liela vēlme piedalīties treniņā. Man bija vajadzīgs savākts suns. Līdz ar to es pārtraucu skraidīšanu, ar dažām komandām pievērsu Reičelas uzmanību sev un mēs bijām gatavi pasākuma atklāšanai. Tika pateikti ievad vārdi un saņēmu uzaicinājumu no Zaigas sekot viņai, Aleksejam un Teodoram viņu treniņā.
Aleksejs ar Teodoru (Fonā mēs ar Reičelu)
Par iespēju piedalīties treniņā biju ļoti priecīga! Nospraudu sev divus mērķus:
1) Netraucēt!
2) Pēc iespējas labāk parādīt visu, ko mēs iemācījāmies!!
Devāmies pakaļ Zaigai, Aleksejam un Teodoram uz Vecrīgas pusi! Teikšu uzreiz - viss bija labāk nekā es plānoju sākumā. Reičela nemaz nebaidījās no Rīgas satiksmes un cilvēku daudzuma uz ielām. Gāja mierīgi un klausīja. Vecrīgā bija plānots apmeklēt Galerija Centrs tirdzniecības centru - uztaisījām mazu pauzīti, uzvilkām Reičelai vestīti un devāmies iekšā - Aleksejs ar Teodoru pa priekšu, tad Zaiga ar meiteni, kas arī piedalījās pasākumā ( ļoti atvainojos, ka neatceros Jūsu vārdu!! Ja lasīsiet šo blogu, lūdzu uzrakstiet man uz e-pastu Jūsu vārdu - es ar prieku izlabošu šo sadaļu) un mēs ar Reičelu. Sagaidījām liftu un braucām augšā. Reičelai tas bija pirmais brauciens ar liftu, pie tam vēl ar stikla sienām, tomēr viņai interesēja tikai gardumi, ko ik pa laikam bāzu viņai mutē :) Augšā bija diezgan slidenas grīdas, sunim slīdēja ķepas un bija vieglāk gulēt, nekā sēdēt, tomēr uztraukumu es nepamanīju. Tad braucām ar liftu lejā - apbrīnojami, bet liftu mums atrada Teodors - īsts pavadonis!
Kad jau gājām ārā no Galerija Centrs mūs panāca kundze, kura stadijās priekšā kā Galerija Centrs vadītāja Zita Siliņa! Mums izvērtās ļoti interesanta saruna par to, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Galerija Centrs un kā to varētu pielāgot neredzīgo cilvēku vajadzībām. Mums tika iedota oficiāla atļauja trenēties Galerija Centrs telpās! Liels paldies Jums Zita par tik patīkamu sarunu, pozitīvu attieksmi, kā arī patiesām rūpēm par neredzīgo cilvēku vajadzībām!! Mēs ar Reičelu obligāti apmeklēsim vēl Galerija Centrs, lai turpinātu gatavoties suņa-pavadoņa darbam. Pateicoties Jums, varu droši teikt - Galerija Centrs ir lojāla  arī topošajiem suņiem - pavadoņiem!!
Tālāk mēs turpinājām ceļu līdz lielajām gājēju pārejām, kas atrodas pretī Stockmann veikalam. Tur varēja pārbaudīt cik mierīgi Reičela reaģē uz dīvainām skaņām, kas nāk no augšā braucošām automašīnām un tramvajiem. Reakcija bija mierīga!! Pēc tam mēs nesteidzīgi atgriezāmies Vērmaņdārzā, ejot gar Brīvības pieminekli.
Teikšu godīgi - man šis treniņš bija ļoti pamācošs. Zaiga, neskatoties uz aizņemtību un laika trūkumu, izskaidroja man dažās suņu - pavadoņu apmācības nianses, kā arī veltīja man atzinīgus vārdus par Reičelas apmācības kvalitāti. Paldies! Man ļoti svarīgs Jūsu pozitīvs novērtējums!
Atgriežoties Vērmaņdārzā mēs ļāvām suņiem atpūsties un sagaidījām parējos treniņa dalībniekus, jo katram bija savs maršruts.




Sagaidot visus dalībniekus, devāmies uz kafejnīcu "Birojnīca" (Berga Bazārā, Dzirnavu ielā 84, k-2, Rīgā), kur bija paredzēts atklāt projektu “Servisa suņu un viņu turētāju praktisko semināru cikls”. Projekta atklāšana bija ļoti saviļņojoša un emocionāla!


Jauna suņa-pavadoņa Rīgas nodošana saimniecei Līgai
Projekta “Servisa suņu un viņu turētāju praktisko semināru cikls” ietvaros ir paredzēti vairāki semināri un treniņi - Cēsīs, Liepājā un Daugavpilī. Mēs plānojām piedalīties visos semināros. Sīkāka informācija šeit. 
Pēc pasākuma bijām noguruši, bet ļoti priecīgi - diena bija izdevusies!!! Paldies visiem organizētājiem!! Ar nepacietību gaidu pārējos pasākumus!! 

Uz tikšanos!! 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru